Eiropas Komisija gatavo priekšlikumus tirdzniecības līgumam ar ASV, kas paredz saglabāt tarifus ES precēm.
“Ar šiem tarifiem ASV uzskata, ka tā ir izlīdzinājusi spēles noteikumus,” ES amatpersona Matiass Jorgensens ceturtdien uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus. “Ir ļoti iespējams, ka mēs netiksim vaļā no visiem tarifiem, tad mums, iespējams, nāksies atjaunot līdzsvaru savā pusē.”
Kopš marta vidus Trampa administrācija ir noteikusi 25% tarifus ES tēraudam un alumīnijam, 25% ES automašīnām un 10% visam ES importam.
“No mūsu diskusijām ar Komisiju ir skaidrs, ka būs grūti pazemināties zem 10% ASV tarifiem,” 27 ES tirdzniecības ministru tikšanās laikā Euronews sacīja kāds Eiropas diplomāts.
“Mums padomē būtu ļoti grūti ar 10% tarifiem,” prognozēja Polijas ekonomikas valsts sekretāra vietnieks Mihals Baranovskis.
Dalībvalsts amatpersona sacīja, ka Francija un Vācija būtu vismazāk apmierinātas ar šādu iznākumu, savukārt Ungārija, Īrija un Itālija būtu mazāk nobažījušās. Pēc vairāku nedēļu strupceļa tirdzniecības sarunās tagad ir redzama zināma kustība.
“Iepriecinoši ir tas, ka mēs aktīvi iesaistāmies gan ekspertu, gan politiskā līmenī,” sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs, piebilstot, ka viņam trešdien bija “konstruktīva” saruna ar ASV tirdzniecības sekretāru Hovardu Lutniku un abi vienojās par sarunu intensificēšanu tehniskā līmenī.
Sefcovičs jau trīs reizes ir devies uz ASV, lai tiktos ar kolēģiem. Viņš ceturtdien šķita cerīgs, ka drīzumā Briselē vai gaidāmās OECD sanāksmes malā varētu notikt tikšanās ar ASV tirdzniecības pārstāvi vēstnieku Džeimisonu Grīru.
ES ir izvirzījusi iespēju atvieglot ASV sašķidrinātās dabasgāzes, mākslīgā intelekta tehnoloģiju un sojas pupu importu, kā arī nulles līdz nulles tarifus visām rūpniecības precēm. Jorgensens sacīja deputātiem, ka ir arī iespējas “stiprināt transatlantiskās investīcijas”, taču noraidīja sarunas par beztarifu barjerām, piemēram, ES tiesību aktiem.
“Mēs būsim elastīgi. Bet tas ir pilnīgi skaidrs: katrai pusei ir jāturpina ievērot viena otras regulējošā autonomija,” sacīja amatpersona.
Ja ES neizdosies atgriezties pie status quo ante, Komisijas pagājušajā nedēļā iesniegto atriebības pasākumu sarakstu 95 miljardu eiro apmērā varētu izmantot, lai līdzsvarotu situāciju.
“Nevar ļaut pastāvēt pašreizējai nelīdzsvarotībai bezgalīgi,” sacīja Sefcovičs, jo ASV tarifi tagad sedz 70% no ES eksporta uz Atlantijas okeāna otru pusi.
Notiek lobēšana par to, kuri ASV produkti būtu jāiekļauj sarakstā — pašlaik par to var apspriesties nozares un dalībvalstis.
Francija, Itālija un Spānija cīnās par Burbona viskija izslēgšanu no saraksta, lai pasargātu savu dzērienus tirgu no turpmākas ASV reakcijas, jo tās veiksmīgi tika galā ar iepriekšējo Trampa pasākumu kopumu, kas tika apturēts, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par 90 dienu pārtraukumu tirdzniecības karā.
Gaisa kuģu nozare arī rada bažas dažām dalībvalstīm, jo ASV sāka izmeklēšanu pēc tam, kad ES savā jaunajā atbildes pasākumu paketē iekļāva Boeing. ES čempions Airbus, visticamāk, nonāks ASV uzmanības lokā.